atha tr̥tīyaḥ sargaḥ
sa lambaśikharē lambē lambatōyadasannibhē ।
sattvamāsthāya mēdhāvī hanumān mārutātmajaḥ॥1॥
niśi laṅkāṁ mahāsattvō vivēśa kapikuñjaraḥ।
ramyakānanatōyāḍhyāṁ purīṁ rāvaṇapālitām ॥2॥
śāradāmbudharaprakhyairbhavanairupaśōbhitām ।
sāgarōpamanirghōṣāṁ sāgarānilasēvitām ॥3॥
supuṣṭabalasampuṣṭāṁ yathaiva viṭapāvatīm ।
cārutōraṇaniryūhāṁ pāṇḍuradvāratōraṇām ॥4॥
bhujagācaritāṁ guptāṁ śubhāṁ bhōgavatīmiva ।
tāṁ savidyudghanākīrṇāṁ jyōtirgaṇaniṣēvitām ॥5॥
caṇḍamārutanirhrādāṁ yathā cāpyamarāvatīm ।
śātakumbhēna mahatā prākārēṇābhisaṁvr̥tām ॥6॥
kiṅkiṇījālaghōṣābhiḥ patākābhiralaṅkr̥tām ।
āsādya sahasā hr̥ṣṭaḥ prākāramabhipēdivān ॥7॥
vismayāviṣṭahr̥dayaḥ purīmālōkya sarvataḥ।
jāmbūnadamayairdvārairvaidūryakr̥tavēdikaiḥ॥8॥
vajrasphaṭikamuktābhirmaṇikuṭṭimabhūṣitaiḥ।
taptahāṭakaniryūhai rājatāmalapāṇḍuraiḥ॥9॥
vaidūryakr̥tasōpānaiḥ sphāṭikāntarapāṁsubhiḥ।
cārusañjavanōpētaiḥ khamivōtpatitaiḥ śubhaiḥ॥10॥
krauñcabarhiṇasaṅghuṣṭai rājahaṁsaniṣēvitaiḥ।
tūryābharaṇanirghōṣaiḥ sarvataḥ parināditām ॥11॥
vasvōkasārapratimāṁ samīkṣya nagarīṁ tataḥ।
khamivōtpatitāṁ laṅkāṁ jaharṣa hanumān kapiḥ॥12॥
tāṁ samīkṣya purīṁ laṅkāṁ rākṣasādhipatēḥ śubhām ।
anuttamāmr̥ddhimatīṁ cintayāmāsa vīryavān ॥13॥
nēyamanyēna nagarī śakyā dharṣayituṁ balāt ।
rakṣitā rāvaṇabalairudyatāyudhapāṇibhiḥ॥14॥
kumudāṅgadayōrvāpi suṣēṇasya mahākapēḥ।
prasiddhēyaṁ bhavēd bhūmirmaindadvividayōrapi ॥15॥
vivasvatastanūjasya harēśca kuśaparvaṇaḥ।
r̥kṣasya kapimukhyasya mama caiva gatirbhavēt ॥16॥
samīkṣya ca mahābāhō rāghavasya parākramam ।
lakṣmaṇasya ca vikrāntamabhavat prītimān kapiḥ॥17॥
tāṁ ratnavasanōpētāṁ gōṣṭhāgārāvataṁsikām ।
yantrāgārastanīmr̥ddhāṁ pramadāmiva bhūṣitām ॥18॥
tāṁ naṣṭatimirāṁ dīpairbhāsvaraiśca mahāgrahaiḥ।
nagarīṁ rākṣasēndrasya sa dadarśa mahākapiḥ॥19॥
atha sā hariśārdūlaṁ praviśantaṁ mahākapim ।
nagarī svēna rūpēṇa dadarśa pavanātmajam ॥20॥
sā taṁ harivaraṁ dr̥ṣṭvā laṅkā rāvaṇapālitā ।
svayamēvōtthitā tatra vikr̥tānanadarśanā ॥21॥
purastāt tasya vīrasya vāyusūnōratiṣṭhata ।
muñcamānā mahānādamabravīt pavanātmajam ॥22॥
kastvaṁ kēna ca kāryēṇa iha prāptō vanālaya ।
kathayasvēha yat tattvaṁ yāvat prāṇā dharanti tē ॥23॥
na śakyaṁ khalviyaṁ laṅkā pravēṣṭuṁ vānara tvayā ।
rakṣitā rāvaṇabalairabhiguptā samantataḥ॥24॥
atha tāmabravīd vīrō hanumānagrataḥ sthitām ।
kathayiṣyāmi tat tattvaṁ yanmāṁ tvaṁ paripr̥cchasē ॥25॥
kā tvaṁ virūpanayanā puradvārē’vatiṣṭhasē ।
kimarthaṁ cāpi māṁ krōdhānnirbhartsayasi dāruṇē ॥26॥
hanumadvacanaṁ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī ।
uvāca vacanaṁ kruddhā paruṣaṁ pavanātmajam ॥27॥
ahaṁ rākṣasarājasya rāvaṇasya mahātmanaḥ।
ājñāpratīkṣā durdharṣā rakṣāmi nagarīmimām ॥28॥
na śakyaṁ māmavajñāya pravēṣṭuṁ nagarīmimām ।
adya prāṇaiḥ parityaktaḥ svapsyasē nihatō mayā ॥29॥
ahaṁ hi nagarī laṅkā svayamēva plavaṅgama ।
sarvataḥ parirakṣāmi atastē kathitaṁ mayā ॥30॥
laṅkāyā vacanaṁ śrutvā hanūmān mārutātmajaḥ।
yatnavān sa hariśrēṣṭhaḥ sthitaḥ śaila ivāparaḥ॥31॥
sa tāṁ strīrūpavikr̥tāṁ dr̥ṣṭvā vānarapuṅgavaḥ।
ābabhāṣē’tha mēdhāvī sattvavān plavagarṣabhaḥ॥32॥
drakṣyāmi nagarīṁ laṅkāṁ sāṭṭaprākāratōraṇām ।
ityarthamiha samprāptaḥ paraṁ kautūhalaṁ hi mē ॥33॥
vanānyupavanānīha laṅkāyāḥ kānanāni ca ।
sarvatō gr̥hamukhyāni draṣṭumāgamanaṁ hi mē ॥34॥
tasya tad vacanaṁ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī ।
bhūya ēva punarvākyaṁ babhāṣē paruṣākṣaram ॥35॥
māmanirjitya durbuddhē rākṣasēśvarapālitām ।
na śakyaṁ hyadya tē draṣṭuṁ purīyaṁ vānarādhama ॥36॥
tataḥ sa hariśārdūlastāmuvāca niśācarīm ।
dr̥ṣṭvā purīmimāṁ bhadrē punaryāsyē yathāgatam ॥37॥
tataḥ kr̥tvā mahānādaṁ sā vai laṅkā bhayaṅkaram ।
talēna vānaraśrēṣṭhaṁ tāḍayāmāsa vēgitā ॥38॥
tataḥ sa hariśārdūlō laṅkayā tāḍitō bhr̥śam ।
nanāda sumahānādaṁ vīryavān mārutātmajaḥ॥39॥
tataḥ saṁvartayāmāsa vāmahastasya sō’ṅgulīḥ।
muṣṭinābhijaghānaināṁ hanumān krōdhamūrcchitaḥ॥40॥
strī cēti manyamānēna nātikrōdhaḥ svayaṁ kr̥taḥ।
sā tu tēna prahārēṇa vihvalāṅgī niśācarī ।
papāta sahasā bhūmau vikr̥tānanadarśanā ॥41॥
tatastu hanumān vīrastāṁ dr̥ṣṭvā vinipātitām ।
kr̥pāṁ cakāra tējasvī manyamānaḥ striyaṁ ca tām ॥42॥
tatō vai bhr̥śamudvignā laṅkā sā gadgadākṣaram ।
uvācāgarvitaṁ vākyaṁ hanumantaṁ plavaṅgamam ॥43॥
prasīda sumahābāhō trāyasva harisattama ।
samayē saumya tiṣṭhanti sattvavantō mahābalāḥ॥44॥
ahaṁ tu nagarī laṅkā svayamēva plavaṅgama ।
nirjitāhaṁ tvayā vīra vikramēṇa mahābala ॥45॥
idaṁ ca tathyaṁ śr̥ṇu mē bruvantyā vai harīśvara ।
svayaṁ svayambhuvā dattaṁ varadānaṁ yathā mama ॥46॥
yadā tvāṁ vānaraḥ kaścid vikramād vaśamānayēt ।
tadā tvayā hi vijñēyaṁ rakṣasāṁ bhayamāgatam ॥47॥
sa hi mē samayaḥ saumya prāptō’dya tava darśanāt ।
svayambhūvihitaḥ satyō na tasyāsti vyatikramaḥ॥48॥
sītānimittaṁ rājñastu rāvaṇasya durātmanaḥ।
rakṣasāṁ caiva sarvēṣāṁ vināśaḥ samupāgataḥ॥49॥
tat praviśya hariśrēṣṭha purīṁ rāvaṇapālitām ।
vidhatsva sarvakāryāṇi yāni yānīha vāñchasi ॥50॥
praviśya śāpōpahatāṁ harīśvara
	purīṁ śubhāṁ rākṣasamukhyapālitām ।
yadr̥cchayā tvaṁ janakātmajāṁ satīṁ
	vimārga sarvatra gatō yathāsukham ॥51॥
ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīyē ādikāvyē sundarakāṇḍē tr̥tīyaḥ sargaḥ