atha ēkādaśaḥ sargaḥ
avadhūya ca tāṁ buddhiṁ babhūvāvasthitastadā ।
jagāma cāparāṁ cintāṁ sītāṁ prati mahākapiḥ॥1॥
na rāmēṇa viyuktā sā svaptumarhati bhāminī ।
na bhōktuṁ nāpyalaṅkartuṁ na pānamupasēvitum ॥2॥
nānyaṁ naramupasthātuṁ surāṇāmapi cēśvaram ।
na hi rāmasamaḥ kaścidvidyatē tridaśēṣvapi ॥3॥
anyēyamiti niścitya bhūyastatra cacāra saḥ।
pānabhūmau hariśrēṣṭhaḥ sītāsandarśarnōtsukaḥ॥4॥
krīḍitēnāparāḥ klāntā gītēna ca tathāparāḥ।
nr̥tyēna cāparāḥ klāntāḥ pānaviprahatāstathā ॥5॥
murajēṣu mr̥daṅgēṣu cēlikāsu ca saṁsthitāḥ।
tathā’’staraṇamukhyēṣu saṁviṣṭāścāparāḥ striyaḥ॥6॥
aṅganānāṁ sahasrēṇa bhūṣitēna vibhūṣaṇaiḥ।
rūpasaṁlāpaśīlēna yuktagītārthabhāṣiṇā ॥7॥
dēśakālābhiyuktēna yuktavākyābhidhāyinā ।
ratādhikēna saṁyuktāṁ dadarśa hariyūthapaḥ॥8॥
anyatrāpi varastrīṇāṁ rupasaṁlāpaśāyinām ।
sahasraṁ yuvatīnāṁ tu prasuptaṁ sa dadarśa ha ॥9॥
dēśakālābhiyuktaṁ tu yuktavākyābhidhāyi tat ।
ratāviratasaṁsuptaṁ dadarśa hariyuthapaḥ॥10॥
tāsāṁ madhyē mahābāhuḥ śuśubhē rākṣasēśvaraḥ।
gōṣṭhē mahati mukhyānāṁ gavāṁ madhyē yathā vr̥ṣaḥ॥11॥
sa rākṣasēndraḥ śuśubhē tābhiḥ parivr̥taḥ svayam ।
karēṇubhiryathāraṇyē parikīrṇō mahādvipaḥ॥12॥
sarvakāmairupētāṁ ca pānabhūmiṁ mahātmanaḥ।
dadarśa kapiśārdūlastasya rakṣaḥpatērgr̥hē ॥13॥
mr̥gāṇāṁ mahiṣāṇāṁ ca varāhāṇāṁ ca bhāgaśaḥ।
tatra nyastāni māṁsāni pānabhūmau dadarśa saḥ॥14॥
raukmēṣu ca viśalēṣu bhājanēṣvapyabhakṣitān ।
dadarśa kapiśārdūlō mayūrānkukkuṭāṁstathā ॥15॥
varāhavādhrīṇasakāndadhisauvarcalāyutān ।
śalyānmr̥gamayūrāṁśca hanūmānanvavaikṣata ॥16॥
kr̥kalān vividhāṁśchāgāñchaśakānardhabhakṣitān ।
mahiṣānēkaśalyāṁśca mēṣāṁśca kr̥taniṣṭhitān ॥17॥
lēhyānuccāvacān pēyān bhōjyānyuñcāvacāni ca ।
tathāmlalavaṇōttaṁsairvividhai rāgakhāṇḍavaiḥ॥18॥
mahānūpurakēyūrairapaviddhairmahādhanaiḥ।
pānabhājanavikṣiptaiḥ phalaiśca vividhairapi ॥19॥
kr̥tapuṣpōpahārā bhūradhikāṁ puṣyati śriyam ।
tatra tatra ca vinyastaiḥ suśliṣṭaśayanāsanaiḥ॥20॥
pānabhūmirvinā vahniṁ pradīptēvōpalakṣyatē ।
bahuprakārairvividhairvarasaṁskārasaṁskr̥taiḥ॥21॥
māṁsaiḥ kuśalasaṁyuktaiḥ pānabhūmigataiḥ pr̥thak ।
divyāḥ prasannāvividhāḥ surāḥ kr̥tasurā api ॥22॥
śarkarāsavamādhvīkāḥ puṣpāsavaphalāsavāḥ।
vāsacūrṇaiśca vividhairmr̥ṣṭāstaistaiḥ pr̥thakpr̥thak ॥23॥
santatā śuśubhē bhūmirmālyaiśca bahusaṁsthitaiḥ।
hiraṇmayaiśca kalaśairbhājanaiḥ sphāṭikairapi ॥24॥
jāmbūnadamayaiścānyaiḥ karakairabhisaṁvr̥tā ।
rājatēṣu ca kumbhēṣu jāmbūnadamayēṣu ca ॥25॥
pānaśrēṣṭhāṁ tathā bhūmiṁ kapistatra dadarśa saḥ।
sō’paśyacchātakumbhāni sīdhōrmaṇimayāni ca ॥26॥
tāni tāni ca pūrṇāni bhājanāni mahākapiḥ।
kvacidardhāvaśēṣāṇi kvacitpītānyaśēṣataḥ॥27॥
kvacinnaiva prapītāni pānāni sa dadarśa ha ।
kvacidbhakṣyāṁśca vividhānkvacitpānāni bhāgaśaḥ॥28॥
kvacidardhāvaśēṣāṇi paśyanvai vicacāra ha ।
śayanānyatra nārīṇāṁ śūnyāni bahudhā punaḥ।
parasparaṁ samāśliṣya kāścitsuptāvarāṅganāḥ॥29॥
kācicca vastramanyasyā apahr̥tyōpaguhya ca ।
upagamyābalā suptā nidrābalaparājitā ॥30॥
tāsāmucchvāsavātēna vastraṁ mālyaṁ ca gātrajam ।
nātyarthaṁ spandatē citraṁ prāpya mandamivānilam ॥31॥
candanasya ca śītasya śīdhōrmadhurasasya ca ।
vividhasya ca mālyasya puṣpasya vividhasya ca ॥32॥
bahudhā mārutastasya gandhaṁ vividhamudvahan ।
snānānāṁ candanānāṁ ca dhūpānāṁ caiva mūrchitaḥ॥33॥
pravavau surabhirgandhō vimānē puṣpakē tadā ।
śyāmāvadātāstatrānyāḥ kāścitkr̥ṣṇā varāṅganāḥ॥34॥
kāścitkāñcanavarṇāṅgyaḥ pramadā rākṣasālayē ।
tāsāṁ nidrāvaśatvācca madanēna vimūrchitam ॥35॥
padminīnāṁ prasuptānāṁ rūpamāsīdyathaiva hi ।
ēvaṁ sarvamaśēṣēṇa rāvaṇāntaḥpuraṁ kapiḥ।
dadarśa sa mahātējā na dadarśa ca jānakīm ॥36॥
nirīkṣamāṇaśca tatastāḥ striyaḥ sa mahākapiḥ।
jagāma mahatīṁ śaṅkāṁ dharmasādhvasaśaṅkitaḥ॥37॥
paradārāvarōdhasya prasuptasya nirīkṣaṇam ।
idaṁ khalu mamātyarthaṁ dharmalōpaṁ kariṣyati ॥38॥
na hi mē paradārāṇāṁ dr̥ṣṭirviṣayavartinī ।
ayaṁ cātra mayā dr̥ṣṭaḥ paradāraparigrahaḥ॥39॥
tasya prādurabhūccintāpunaranyā manasvinaḥ।
niścitaikāntacittasya kāryaniścayadarśinī ॥40॥
kāmaṁ dr̥ṣṭā mayā sarvā viśvastā rāvaṇastriyaḥ।
na tu mē manasā kiñcidvaikr̥tyamupapadyatē ॥41॥
manō hi hētuḥ sarvēṣāmindriyāṇāṁ pravartanē ।
śubhāśubhāsvavasthāsu tacca mē suvyavasthitam ॥42॥
nānyatra hi mayā śakyā vaidēhī parimārgitum ।
striyō hi strīṣu dr̥śyantē sadā samparimārgaṇē ॥43॥
yasya sattvasya yā yōnistasyāṁ tatparimārgatē ।
na śakyaṁ pramadā naṣṭā mr̥gīṣu parimārgitum ॥44॥
tadidaṁ mārgitaṁ tāvacchuddhēna manasā mayā ।
rāvaṇāntaḥpuraṁ sarvaṁ dr̥śyatē na ca jānakī ॥45॥
dēvagandharvakanyāśca nāgakanyāśca vīryavān ।
avēkṣamāṇō hanumānnaivāpaśyata jānakīm ॥46॥
tāmapaśyankapistatra paśyaṁścānyā varastriyaḥ।
apakramya tadā vīraḥ prasthātumupacakramē ॥47॥
sa bhūyaḥ sarvataḥ śrīmān mārutiryatnamāśritaḥ।
āpānabhūmimutsr̥jya tāṁ vicētuṁ pracakramē ॥48॥
ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīyē ādikāvyē sundarakāṇḍē ēkādaśaḥ sargaḥ