atha ēkaviṁśaḥ sargaḥ
tasya tadvacanaṁ śrutvā sītā raudrasya rakṣasaḥ।
ārtā dīnasvarā dīnaṁ pratyuvāca tataḥ śanaiḥ॥1॥
duḥkhārtā rudatī sītā vēpamānā tapasvinī ।
cintayantī varārōhā patimēva pativratā ॥2॥
tr̥ṇamantarataḥ kr̥tvā pratyuvāca śucismitā ।
nivartaya manō mattaḥ svajanē kriyatāṁ manaḥ॥3॥
na māṁ prārthayituṁ yuktastvaṁ siddhimiva pāpakr̥t ।
akāryaṁ na mayā kāryamēkapatnyā vigarhitam ॥4॥
kulaṁ samprāptayā puṇyaṁ kulē mahati jātayā ।
ēvamuktvā tu vaidēhī rāvaṇaṁ taṁ yaśasvinī ॥5॥
rāvaṇaṁ pr̥ṣṭhataḥ kr̥tvā bhūyō vacanamabravīt ।
nāhamaupayikī bhāryā parabhāryā satī tava ॥6॥
sādhu dharmamavēkṣasva sādhu sādhuvrataṁ cara ।
yathā tava tathānyēṣāṁ rakṣyā dārā niśācara ॥7॥
ātmānamupamāṁ kr̥tvā svēṣu dārēṣu ramyatām ।
atuṣṭaṁ svēṣu dārēṣu capalaṁ capalēndriyam ।
nayanti nikr̥tiprajñaṁ paradārāḥ parābhavam ॥8॥
iha santō na vā santi satō vā nānuvartasē ।
yathā hi viparītā tē buddhirācāravarjitā ॥9॥
vacō mithyā praṇītātmā pathyamuktaṁ vicakṣaṇaiḥ।
rākṣasānāmabhāvāya tvaṁ vā na pratipadyasē ॥10॥
akr̥tātmānamāsādya rājānamanayē ratam ।
samr̥ddhāni vinaśyanti rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca ॥11॥
tathaiva tvāṁ samāsādya laṅkā ratnaugha saṅkulā ।
aparādhāttavaikasya nacirādvinaśiṣyati ॥12॥
svakr̥tairhanyamānasya rāvaṇādīrghadarśinaḥ।
abhinandanti bhūtāni vināśē pāpakarmaṇaḥ॥13॥
ēvaṁ tvāṁ pāpakarmāṇaṁ vakṣyanti nikr̥tā janāḥ।
diṣṭyaitadvyasanaṁ prāptō raudra ityēva harṣitāḥ॥14॥
śakyā lōbhayituṁ nāhamaiśvaryēṇa dhanēna vā ।
ananyā rāghavēṇāhaṁ bhāskarēṇa yathā prabhā ॥15॥
upadhāya bhujaṁ tasya lōkanāthasya satkr̥tam ।
kathaṁ nāmōpadhāsyāmi bhujamanyasya kasyacit ॥16॥
ahamaupayikī bhāryā tasyaiva ca dharāpatēḥ।
vratasnātasya vidyēva viprasya viditātmanaḥ॥17॥
sādhu rāvaṇa rāmēṇa māṁ samānaya duḥkhitām ।
vanē vāsitayā sārdhaṁ karēṇvēva gajādhipam ॥18॥
mitramaupayikaṁ kartuṁ rāmaḥ sthānaṁ parīpsatā ।
bandhaṁ cānicchatā ghōraṁ tvayāsau puruṣarṣabhaḥ॥19॥
viditaḥ sa hi dharmajñaḥ śaraṇāgatavatsalaḥ।
tēna maitrī bhavatu tē yadi jīvitumicchasi ॥20॥
prasādayasva tvaṁ cainaṁ śaraṇāgatavatsalam ।
māṁ cāsmai prayatō bhūtvā niryātayitumarhasi ॥21॥
ēvaṁ hi tē bhavēt svasti sampradāya raghūttamē ।
anyathā tvaṁ hi kurvāṇaḥ parāṁ prāpsyasi cāpadam ॥22॥
varjayēdvajramutsr̥ṣṭaṁ varjayēdantakaściram ।
tvadvidhaṁ na tu saṅkruddhō lōkanāthaḥ sa rāghavaḥ॥23॥
rāmasya dhanuṣaḥ śabdaṁ śrōṣyasi tvaṁ mahāsvanam ।
śatakratuvisr̥ṣṭasya nirghōṣamaśanēriva ॥24॥
iha śīghraṁ suparvāṇō jvalitāsyā ivōragāḥ।
iṣavō nipatiṣyanti rāmalakṣmaṇalakṣitāḥ॥25॥
rakṣāṁsi nihaniṣyantaḥ puryāmasyāṁ na saṁśayaḥ।
asampātaṁ kariṣyanti patantaḥ kaṅkavāsasaḥ॥26॥
rākṣasēndramahāsarpānsa rāmagaruḍō mahān ।
uddhariṣyati vēgēna vainatēya ivōragān ॥27॥
apanēṣyati māṁ bhartā tvattaḥ śīghramarindamaḥ।
asurēbhyaḥ śriyaṁ dīptāṁ viṣṇustribhiriva kramaiḥ॥28॥
janasthānē hatasthānē nihatē rakṣasāṁ balē ।
aśaktēna tvayā rakṣaḥ kr̥tamētadasādhu vai ॥29॥
āśramaṁ tattayōḥ śūnyaṁ praviśya narasiṁhayōḥ।
gōcaraṁ gatayōrbhrātrōrapanītā tvayādhama ॥30॥
na hi gandhamupāghrāya rāmalakṣmaṇayōstvayā ।
śakyaṁ sandarśanē sthātuṁ śunā śārdūlayōriva ॥31॥
tasya tē vigrahē tābhyāṁ yugagrahaṇamasthiram ।
vr̥trasyēvēndrabāhubhyāṁ bāhōrēkasya vigrahē ॥32॥
kṣipraṁ tava sa nāthō mē rāmaḥ saumitriṇā saha ।
tōyamalpamivādityaḥ prāṇānādāsyatē śaraiḥ॥33॥
giriṁ kubērasya gatō’thavālayaṁ
	sabhāṁ gatō vā varuṇasya rājñaḥ।
asaṁśayaṁ dāśarathērvimōkṣyasē
	mahādrumaḥ kālahatō’śanēriva ॥34॥
ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīyē ādikāvyē sundarakāṇḍē ēkaviṁśaḥ sargaḥ