atha ṣaṭtriṁśaḥ sargaḥ bhūya ēva mahātējā hanūmān pavanātmajaḥ। abravīt praśritaṁ vākyaṁ sītāpratyayakāraṇāt ॥1॥ vānarō’haṁ mahābhāgē dūtō rāmasya dhīmataḥ। rāmanāmāṅkitaṁ cēdaṁ paśya dēvyaṅgulīyakam ॥2॥ pratyayārthaṁ tavānītaṁ tēna dattaṁ mahātmanā । samāśvasihi bhadraṁ tē kṣīṇaduḥkhaphalā hyasi ॥3॥ gr̥hītvā prēkṣamāṇā sā bhartuḥ karavibhūṣitam । bhartāramiva samprāptaṁ jānakī muditābhavat ॥4॥ cāru tadvadanaṁ tasyāstāmraśuklāyatēkṣaṇam । babhūva harṣōdagraṁ ca rāhumukta ivōḍurāṭ ॥5॥ tataḥ sā hrīmatī bālā bhartuḥ sandēśaharṣitā । parituṣṭā priyaṁ kr̥tvā praśaśaṁsa mahākapim ॥6॥ vikrāntastvaṁ samarthastvaṁ prājñastvaṁ vānarōttama । yēnēdaṁ rākṣasapadaṁ tvayaikēna pradharṣitam ॥7॥ śatayōjanavistīrṇaḥ sāgarō makarālayaḥ। vikramaślāghanīyēna kramatā gōṣpadīkr̥taḥ॥8॥ nahi tvāṁ prākr̥taṁ manyē vānaraṁ vānararṣabha । yasya tē nāsti santrāsō rāvaṇādapi sambhramaḥ॥9॥ arhasē ca kapiśrēṣṭha mayā samabhibhāṣitum । yadyasi prēṣitastēna rāmēṇa viditātmanā ॥10॥ prēṣayiṣyati durdharṣō rāmō nahyaparīkṣitam । parākramamavijñāya matsakāśaṁ viśēṣataḥ॥11॥ diṣṭyā ca kuśalī rāmō dharmātmā satyasagaṁraḥ। lakṣmaṇaśca mahātējāḥ sumitrānandavardhanaḥ॥12॥ kuśalī yadi kākutsthaḥ kiṁ na sāgaramēkhalām । mahīṁ dahati kōpēna yugāntāgnirivōtthitaḥ॥13॥ athavā śaktimantau tau surāṇāmapi nigrahē । mamaiva tu na duḥkhānāmasti manyē viparyayaḥ॥14॥ kaccinna vyathatē rāmaḥ kaccinna paritapyatē । uttarāṇi ca kāryāṇi kurutē puruṣōttamaḥ॥15॥ kaccinna dīnaḥ sambhrāntaḥ kāryēṣu ca na muhyati । kaccit puruṣakāryāṇi kurutē nr̥patēḥ sutaḥ॥16॥ dvividhaṁ trividhōpāyamupāyamapi sēvatē । vijigīṣuḥ suhr̥t kaccinmitrēṣu ca parantapaḥ॥17॥ kaccinmitrāṇi labhatē mitraiścāpyabhigamyatē । kaccitkalyāṇamitraśca mitraiścāpi puraskr̥taḥ॥18॥ kaccidāśāsti dēvānāṁ prasādaṁ pārthivātmajaḥ। kaccitpuruṣakāraṁ ca daivaṁ ca pratipadyatē ॥19॥ kaccinna vigatasnēhō vivāsānmayi rāghavaḥ। kaccinmāṁ vyasanādasmānmōkṣayiṣyati rāghavaḥ॥20॥ sukhānāmucitō nityamasukhānāmanūcitaḥ। duḥkhamuttaramāsādya kaccidrāmō na sīdati ॥21॥ kausalyāyāstathā kaccitsumitrāyāstathaiva ca । abhīkṣṇaṁ śrūyatē kaccitkuśalaṁ bharatasya ca ॥22॥ mannimittēna mānārhaḥ kaccicchōkēna rāghavaḥ। kaccinnānyamanā rāmaḥ kaccinmāṁ tārayiṣyati ॥23॥ kaccidakṣauhiṇīṁ bhīmāṁ bharatō bhrātr̥vatsalaḥ। dhvajinīṁ mantribhirguptāṁ prēṣayiṣyati matkr̥tē ॥24॥ vānarādhipatiḥ śrīmān sugrīvaḥ kaccidēṣyati । matkr̥tē haribhirvīrairvr̥tō dantanakhāyudhaiḥ॥25॥ kaccicca lakṣmaṇaḥ śūraḥ sumitrānandavardhanaḥ। astraviccharajālēna rākṣasānvidhamiṣyati ॥26॥ raudrēṇa kaccidastrēṇa rāmēṇa nihataṁ raṇē । drakṣyāmyalpēna kālēna rāvaṇaṁ sasuhr̥jjanam ॥27॥ kaccinna taddhēmasamānavarṇaṁ tasyānanaṁ padmasamānagandhi । mayā vinā śuṣyati śōkadīnaṁ jalakṣayē padmamivātapēna ॥28॥ dharmāpadēśāttyajataḥ svarājyaṁ māṁ cāpyaraṇyaṁ nayataḥ padātēḥ। nāsīdvyathā yasya na bhīrna śōkaḥ kaccitsa dhairyaṁ hr̥dayē karōti ॥29॥ na cāsya mātā na pitā na cānyaḥ snēhādviśiṣṭō’sti mayā samō vā । tāvaddhyahaṁ dūta jijīviṣēyaṁ yāvatpravr̥ttiṁ śr̥ṇuyāṁ priyasya ॥30॥ itīva dēvī vacanaṁ mahārthaṁ taṁ vānarēndraṁ madhurārthamuktvā । śrōtuṁ punastasya vacō’bhirāmaṁ rāmārthayuktaṁ virarāma rāmā ॥31॥ sītāyā vacanaṁ śrutvā mārutirbhīmavikramaḥ। śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt ॥32॥ na tvāmihasthāṁ jānītē rāmaḥ kamalalōcanaḥ। tēna tvāṁ nānayatyāśu śacīmiva purandaraḥ॥33॥ śrutvaiva tu vacō mahyaṁ kṣipramēṣyati rāghavaḥ। camūṁ prakarṣanmahatīṁ haryr̥kṣagaṇasaṁyutām ॥34॥ viṣṭambhayitvā bāṇaughairakṣōbhyaṁ varuṇālayam । kariṣyati purīṁ laṅkāṁ kākutsthaḥ śāntarākṣasām ॥35॥ tatra yadyantarā mr̥tyuryadi dēvāḥ mahāsurāḥ। sthāsyanti pathi rāmasya sa tānapi vadhiṣyati ॥36॥ tavādarśanajēnāryē śōkēna paripūritaḥ। na śarma labhatē rāmaḥ siṁhārdita iva dvipaḥ॥37॥ mandarēṇa ca tē dēvi śapē mūlaphalēna ca । malayēna ca vindhyēna mēruṇā dardurēṇa ca ॥38॥ yathā sunayanaṁ valgu bimbōṣṭhaṁ cārukuṇḍalam । mukhaṁ drakṣyasi rāmasya pūrṇacandramivōditam ॥39॥ kṣipraṁ drakṣyasi vaidēhi rāmaṁ prasravaṇē girau । śatakratumivāsīnaṁ nākapr̥ṣṭhasya mūrdhani ॥40॥ na māṁsaṁ rāghavō bhuṅktē na caiva madhusēvatē । vanyaṁ suvihitaṁ nityaṁ bhaktamaśnāti pañcamam ॥41॥ naiva daṁśānna maśakānna kīṭānna sarīsr̥pān । rāghavō’panayēdgatrāttvadgatēnāntarātmanā ॥42॥ nityaṁ dhyānaparō rāmō nityaṁ śōkaparāyaṇaḥ। nānyaccintayatē kiñcitsa tu kāmavaśaṁ gataḥ॥43॥ anidraḥ satataṁ rāmaḥ suptō’pi ca narōttamaḥ। sītēti madhurāṁ vāṇīṁ vyāharanpratibudhyatē ॥44॥ dr̥ṣṭvā phalaṁ vā puṣpaṁ vā yaccānyatstrīmanōharam । bahuśō hā priyētyēvaṁ śvasaṁstvāmabhibhāṣatē ॥45॥ sa dēvi nityaṁ paritapyamānaḥ tvāmēva sītētyabhibhāṣamāṇaḥ। dhr̥tavratō rājasutō mahātmā tavaiva lābhāya kr̥taprayatnaḥ॥46॥ sā rāmasaṅkīrtanavītaśōkā rāmasya śōkēna samānaśōkā । śaranmukhēnāmbudaśēṣacandrā niśēva vaidēhasutā babhūva ॥45॥ ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīyē ādikāvyē sundarakāṇḍē ṣaṭtriṁśaḥ sargaḥ