atha dvicatvāriṁśaḥ sargaḥ
tataḥ pakṣininādēna vr̥kṣabhaṅgasvanēna ca ।
babhūvustrāsasambhrāntāḥ sarvē laṅkānivāsinaḥ॥1॥
vidrutāśca bhayatrastā vinēdurmr̥gapakṣiṇaḥ।
rakṣasāṁ ca nimittāni krūrāṇi pratipēdirē ॥2॥
tatō gatāyāṁ nidrāyāṁ rākṣasyō vikr̥tānanāḥ।
tadvanaṁ dadr̥śurbhagnaṁ taṁ ca vīraṁ mahākapim ॥3॥
sa tā dr̥ṣṭva mahābāhurmahāsattvō mahābalaḥ।
cakāra sumahadrūpaṁ rākṣasīnāṁ bhayāvaham ॥4॥
tatastu girisaṅkāśamatikāyaṁ mahābalam ।
rākṣasyō vānaraṁ dr̥ṣṭvā papracchurjanakātmajām ॥5॥
kō’yaṁ kasya kutō vāyaṁ kiṁnimittamihāgataḥ।
kathaṁ tvayā sahānēna saṁvādaḥ kr̥ta ityuta ॥6॥
ācakṣva nō viśālākṣi mā bhūttē subhagē bhayam ।
saṁvādamasitāpāṅgi tvayā kiṁ kr̥tavānayam ॥7॥
athābravīttadā sādhvī sītā sarvāṅgaśōbhanā ।
rakṣasāṁ kāmarūpāṇāṁ vijñānē kā gatirmama ॥8॥
yūyamēvāsya jānīta yō’yaṁ yadvā kariṣyati ।
ahirēva hyahēḥ pādānvijānāti na saṁśayaḥ॥9॥
ahamapyati bhītāsmi naiva jānāmi kō hyayam ।
vēdmi rākṣasamēvainaṁ kāmarūpiṇamāgatam ॥10॥
vaidēhyā vacanaṁ śrutvā rākṣasyō vidrutā drutam ।
sthitāḥ kāścidgatāḥ kāścidrāvaṇāya nivēditum ॥11॥
rāvaṇasya samīpē tu rākṣasyō vikr̥tānanāḥ।
virūpaṁ vānaraṁ bhīmaṁ rāvaṇāya nyavēdiṣuḥ॥12॥
aśōkavanikā madhyē rājan bhīmavapuḥ kapiḥ।
sītayā kr̥tasaṁvādastiṣṭhatyamitavikramaḥ॥13॥
na ca taṁ jānakī sītā hariṁ hariṇalōcanā ।
asmābhirbahudhā pr̥ṣṭā nivēdayitumicchati ॥14॥
vāsavasya bhavēddūtō dūtō vaiśravaṇasya vā ।
prēṣitō vāpi rāmēṇa sītānvēṣaṇakāṅkṣayā ॥15॥
tēnaivādbhutarūpēṇa yattattava manōharam ।
nānāmr̥gagaṇākīrṇaṁ pramr̥ṣṭaṁ pramadāvanam ॥16॥
na tatra kaściduddēśō yastēna na vināśitaḥ।
yatra sā jānakī dēvī sa tēna na vināśitaḥ॥17॥
jānakīrakṣaṇārthaṁ vā śramādvā nōpalakṣyatē ।
athavā kaḥ śramastasya saiva tēnābhirakṣitā ॥18॥
cārupallavapatrāḍhyaṁ yaṁ sītā svayamāsthitā ।
pravr̥ddhaḥ śiṁśapāvr̥kṣaḥ sa ca tēnābhirakṣitaḥ॥19॥
tasyōgrarūpasyōgraṁ tvaṁ daṇḍamājñātumarhasi ।
sītā sambhāṣitā yēna vanaṁ tēna vināśitam ॥20॥
manaḥparigr̥hītāṁ tāṁ tava rakṣōgaṇēśvara ।
kaḥ sītāmabhibhāṣēta yō na syāttyaktajīvitaḥ॥21॥
rākṣasīnāṁ vacaḥ śrutvā rāvaṇō rākṣasēśvaraḥ।
citāgniriva jajvāla kōpasaṁvartitēkṣaṇaḥ॥22॥
tasya kruddhasya nētrābhyāṁ prāpatannaśrubindavaḥ।
dīptābhyāmiva dīpābhyāṁ sārciṣaḥ snēhabindavaḥ॥23॥
ātmanaḥ sadr̥śān vīrānkiṅkarānnāma rākṣasān ।
vyādidēśa mahātējā nigrahārthaṁ hanūmataḥ॥24॥
tēṣāmaśītisāhasraṁ kiṅkarāṇāṁ tarasvinām ।
niryayurbhavanāttasmātkūṭamudgarapāṇayaḥ॥25॥
mahōdarā mahādaṁṣṭrā ghōrarūpā mahābalāḥ।
yuddhābhimanasaḥ sarvē hanūmadgrahaṇōnmukhāḥ॥26॥
tē kapiṁ taṁ samāsādya tōraṇasthamavasthitam ।
abhipēturmahāvēgāḥ pataṅgā iva pāvakam ॥27॥
tē gadābhirvicitrābhiḥ parighaiḥ kāñcanāṅgadaiḥ।
ājagmurvānaraśrēṣṭhaṁ śarairādityasaṁnibhaiḥ॥28॥
mudgaraiḥ paṭṭiśaiḥ śūlaiḥ prāsatōmarapāṇayaḥ।
parivārya hanūmantaṁ sahasā tasthuragrataḥ॥29॥
hanūmānapi tējasvī śrīmānparvatasaṁnibhaḥ।
kṣitāvāviddhya lāṅgūlaṁ nanāda ca mahādhvanim ॥30॥
sa bhūtvā tu mahākāyō hanumānmārutātmajaḥ।
pucchamāsphōṭayāmāsa laṅkāṁ śabdēna pūrayan ॥31॥
tasyāsphōṭitaśabdēna mahatā cānunādinā ।
pēturvihaṅgā gaganāduccaiścēdamaghōṣayat ॥32॥
jayatyatibalō rāmō lakṣmaṇaśca mahābalaḥ।
rājā jayati sugrīvō rāghavēṇābhipālitaḥ॥33॥
dāsō’haṁ kōsalēndrasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ।
hanumāñśatrusainyānāṁ nihantā mārutātmajaḥ॥34॥
na rāvaṇasahasraṁ mē yuddhē pratibalaṁ bhavēt ।
śilābhiśca praharataḥ pādapaiśca sahasraśaḥ॥35॥
ardayitvā purīṁ laṅkāmabhivādya ca maithilīm ।
samr̥ddhārthō gamiṣyāmi miṣatāṁ sarvarakṣasām ॥36॥
tasya saṁnādaśabdēna tē’bhavanbhayaśaṅkitāḥ।
dadr̥śuśca hanūmantaṁ sandhyāmēghamivōnnatam ॥37॥
svāmisandēśaniḥśaṅkāstatastē rākṣasāḥ kapim ।
citraiḥ praharaṇairbhīmairabhipētustatastataḥ॥38॥
sa taiḥ parivr̥taḥ śūraiḥ sarvataḥ sa mahābalaḥ।
āsasādāyasaṁ bhīmaṁ parighaṁ tōraṇāśritam ॥39॥
sa taṁ parighamādāya jaghāna rajanīcarān ।
sapannagamivādāya sphurantaṁ vinatāsutaḥ॥40॥
vicacārāmbarē vīraḥ parigr̥hya ca mārutiḥ।
sūdayāmāsa vajrēṇa daityāniva sahasradr̥k ॥41॥
sa hatvā rākṣasānvīraḥ kiṅkarānmārutātmajaḥ।
yuddhākāṅkṣī mahāvīrastōraṇaṁ samavasthitaḥ॥42॥
tatastasmādbhayānmuktāḥ katicittatra rākṣasāḥ।
nihatānkiṅkarānsarvānrāvaṇāya nyavēdayan ॥43॥
sa rākṣasānāṁ nihataṁ mahābalaṁ
	niśamya rājā parivr̥ttalōcanaḥ।
samādidēśāpratimaṁ parākramē
	prahastaputraṁ samarē sudurjayam ॥44॥
ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīyē ādikāvyē sundarakāṇḍē dvicatvāriṁśaḥ sargaḥ