atha saptacatvāriṁśaḥ sargaḥ sēnāpatīnpañca sa tu pramāpitān hanūmatā sānucarānsavāhanān । niśamya rājā samarōddhatōnmukhaṁ kumāramakṣaṁ prasamaikṣatākṣam ॥1॥ sa tasya dr̥ṣṭyarpaṇasampracōditaḥ pratāpavānkāñcanacitrakārmukaḥ। samutpapātātha sadasyudīritō dvijātimukhyairhaviṣēva pāvakaḥ॥2॥ tatō mahān bāladivākaraprabhaṁ prataptajāmbūnadajālasantatam । rathāṁ samāsthāya yayau sa vīryavān mahāhariṁ taṁ prati nairr̥tarṣabhaḥ॥3॥ tatastapaḥsaṅgrahasañcayārjitaṁ prataptajāmbūnadajālacitritam । patākinaṁ ratnavibhūṣitadhvajaṁ manōjavāṣṭāśvavaraiḥ suyōjitam ॥4॥ surāsurādhr̥ṣyamasaṅgacāriṇaṁ taḍitprabhaṁ vyōmacaraṁ samāhitam । satūṇamaṣṭāsinibaddhabandhuraṁ yathākramāvēśitaśaktitōmaram ॥5॥ virājamānaṁ pratipūrṇavastunā sahēmadāmnā śaśisūryavarcasā । divākarābhaṁ rathamāsthitastataḥ sa nirjagāmāmaratulyavikramaḥ॥6॥ sa pūrayankhaṁ ca mahīṁ ca sācalāṁ turaṅgamataṅgamahārathasvanaiḥ। balaiḥ samētaiḥ sahatōraṇasthitaṁ samarthamāsīnamupāgamatkapim ॥7॥ sa taṁ samāsādya hariṁ harīkṣaṇō yugāntakālāgnimiva prajākṣayē । avasthitaṁ vismitajātasambhramaṁ samaikṣatākṣō bahumānacakṣuṣā ॥8॥ sa tasya vēgaṁ ca kapērmahātmanaḥ parākramaṁ cāriṣu rāvaṇātmajaḥ। vicārayan svaṁ ca balaṁ mahābalō yugakṣayē sūrya ivābhivardhata ॥9॥ sa jātamanyuḥ prasamīkṣya vikramaṁ sthitaḥ sthiraḥ saṁyati durnivāraṇam । samāhitātmā hanumantamāhavē pracōdayāmāsa śitaiḥ śaraistribhiḥ॥10॥ tataḥ kapiṁ taṁ prasamīkṣya garvitaṁ jitaśramaṁ śatruparājayōcitam । avaikṣatākṣaḥ samudīrṇamānasaṁ sabāṇapāṇiḥ pragr̥hītakārmukaḥ॥11॥ sa hēmaniṣkāṅgadacārukuṇḍalaḥ samāsasādāśu parākramaḥ kapim । tayōrbabhūvāpratimaḥ samāgamaḥ surāsurāṇāmapi sambhramapradaḥ॥12॥ rarāsa bhūmirna tatāpa bhānumān vavau na vāyuḥ pracacāla cācalaḥ। kapēḥ kumārasya ca vīryasaṁyugaṁ nanāda ca dyaurudadhiśca cukṣubhē ॥13॥ sa tasya vīraḥ sumukhānpatatriṇaḥ suvarṇapuṅkhānsaviṣānivōragān । samādhisaṁyōgavimōkṣatattvavi- ccharānatha trīnkapimūrdhnyatāḍayat ॥14॥ sa taiḥ śarairmūrdhni samaṁ nipātitaiḥ kṣarannasr̥gdigdhavivr̥ttanētraḥ। navōditādityanibhaḥ śarāṁśumān vyarājatāditya ivāṁśumālikaḥ॥15॥ tataḥ plavaṅgādhipamantrisattamaḥ samīkṣya taṁ rājavarātmajaṁ raṇē । udagracitrāyudhacitrakārmukaṁ jaharṣa cāpūryata cāhavōnmukhaḥ॥16॥ sa mandarāgrastha ivāṁśumālī vivr̥ddhakōpō balavīryasaṁvr̥taḥ। kumāramakṣaṁ sabalaṁ savāhanaṁ dadāha nētrāgnimarīcibhistadā ॥17॥ tataḥ sa bāṇāsanaśakrakārmukaḥ śarapravarṣō yudhi rākṣasāmbudaḥ। śarānmumōcāśu harīśvarācalē balāhakō vr̥ṣṭimivācalōttamē ॥18॥ kapistatastaṁ raṇacaṇḍavikramaṁ pravr̥ddhatējōbalavīryasāyakam । kumāramakṣaṁ prasamīkṣya saṁyugē nanāda harṣād ghanatulyaniḥsvanaḥ॥19॥ sa bālabhāvādyudhi vīryadarpitaḥ pravr̥ddhamanyuḥ kṣatajōpamēkṣaṇaḥ। samāsasādāpratimaṁ raṇē kapiṁ gajō mahākūpamivāvr̥taṁ tr̥ṇaiḥ॥20॥ sa tēna bāṇaiḥ prasabhaṁ nipātitai- ścakāra nādaṁ ghananādaniḥsvanaḥ। samutsahēnāśu nabhaḥ samārujan bhujōruvikṣēpaṇaghōradarśanaḥ॥21॥ tamutpatantaṁ samabhidravadbalī sa rākṣasānāṁ pravaraḥ pratāpavān । rathī rathaśrēṣṭhataraḥ kirañcharaiḥ payōdharaḥ śailamivāśmavr̥ṣṭibhiḥ॥22॥ sa tāñcharāṁstasya harirvimōkṣayaṁ- ścacāra vīraḥ pathi vāyusēvitē । śarāntarē mārutavadviniṣpatan manōjavaḥ saṁyati bhīmavikramaḥ॥23॥ tamāttabāṇāsanamāhavōnmukhaṁ khamāstr̥ṇantaṁ vividhaiḥ śarōttamaiḥ। avaikṣatākṣaṁ bahumānacakṣuṣā jagāma cintāṁ sa ca mārutātmajaḥ॥24॥ tataḥ śarairbhinnabhujāntaraḥ kapiḥ kumāravaryēṇa mahātmanā nadan । mahābhujaḥ karmaviśēṣatattvavid vicintayāmāsa raṇē parākramam ॥25॥ abālavadbāladivākaraprabhaḥ karōtyayaṁ karma mahanmahābalaḥ। na cāsya sarvāhavakarmaśālinaḥ pramāpaṇē mē matiratra jāyatē ॥26॥ ayaṁ mahātmā ca mahāṁśca vīryataḥ samāhitaścātisahaśca saṁyugē । asaṁśayaṁ karmaguṇōdayādayaṁ sanāgayakṣairmunibhiśca pūjitaḥ॥27॥ parākramōtsāhavivr̥ddhamānasaḥ samīkṣatē māṁ pramukhō’grataḥ sthitaḥ। parākramō hyasya manāṁsi kampayēt surāsurāṇāmapi śīghrakāriṇaḥ॥28॥ na khalvayaṁ nābhibhavēdupēkṣitaḥ parākramō hyasya raṇē vivardhatē । pramāpaṇaṁ hyasya mamādya rōcatē na vardhamānō’gnirupēkṣituṁ kṣamaḥ॥29॥ iti pravēgaṁ tu parasya tarkayan svakarmayōgaṁ ca vidhāya vīryavān । cakāra vēgaṁ tu mahābalastadā matiṁ ca cakrē’sya vadhē tadānīm ॥30॥ sa tasya tānaṣṭa varān mahāhayān samāhitānbhārasahānvivartanē । jaghāna vīraḥ pathi vāyusēvitē talaprahāraiḥ pavanātmajaḥ kapiḥ॥31॥ tatastalēnābhihatō mahārathaḥ sa tasya piṅgādhipamantrinirjitaḥ। sa bhagnanīḍaḥ parivr̥ttakūbaraḥ papāta bhūmau hatavājirambarāt ॥32॥ sa taṁ parityajya mahārathō rathaṁ sakārmukaḥ khaḍgadharaḥ khamutpatan । tatō’bhiyōgādr̥ṣirugravīryavān vihāya dēhaṁ marutāmivālayam ॥33॥ kapistatastaṁ vicarantamambarē patatrirājānilasiddhasēvitē । samētya taṁ mārutavēgavikramaḥ kramēṇa jagrāha ca pādayōrdr̥ḍham ॥34॥ sa taṁ samāvidhya sahasraśaḥ kapi- rmahōragaṁ gr̥hya ivāṇḍajēśvaraḥ। mumōca vēgātpitr̥tulyavikramō mahītalē saṁyati vānarōttamaḥ॥35॥ sa bhagnabāhūrukaṭīpayōdharaḥ kṣarannasr̥ṅinarmathitāsthilōcanaḥ। sambhinnasandhiḥ pravikīrṇabandhanō hataḥ kṣitau vāyusutēna rākṣasaḥ॥36॥ mahākapirbhūmitalē nipīḍya taṁ cakāra rakṣō’dhipatērmahadbhayam । maharṣibhiścakracaraiḥ samāgataiḥ samētya bhūtaiśca sayakṣapannagaiḥ। suraiśca sēndrairbhr̥śajātavismayai- rhatē kumārē sa kapirnirīkṣitaḥ॥37॥ nihatya taṁ vajrisutōpamaṁ raṇē kumāramakṣaṁ kṣatajōpamēkṣaṇam । tadēva vīrō’bhijagāma tōraṇaṁ kr̥takṣaṇaḥ kāla iva prajākṣayē ॥38॥ ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīyē ādikāvyē sundarakāṇḍē saptacatvāriṁśaḥ sargaḥ