atha aṣṭacatvāriṁśaḥ sargaḥ tatastu rakṣō’dhipatirmahātmā hanūmatākṣē nihatē kumārē । manaḥ samādhāya sa dēvakalpaṁ samādidēśēndrajitaṁ sarōṣaḥ॥1॥ tvamastravicchastrabhr̥tāṁ variṣṭhaḥ surāsurāṇāmapi śōkadātā । surēṣu sēndrēṣu ca dr̥ṣṭakarmā pitāmahārādhanasañcitāstraḥ॥2॥ tvadastrabalamāsādya sasurāḥ samarudgaṇāḥ। na śēkuḥ samarē sthātuṁ surēśvarasamāśritāḥ॥3॥ na kaścittriṣu lōkēṣu saṁyugēna gataśramaḥ। bhujavīryābhiguptaśca tapasā cābhirakṣitaḥ। dēśakālapradhānaśca tvamēva matisattamaḥ॥4॥ na tē’styaśakyaṁ samarēṣu karmaṇāṁ na tē’styakāryaṁ matipūrvamantraṇē । na sō’sti kaścittriṣu saṅgrahēṣu na vēda yastē’strabalaṁ balaṁ ca ॥5॥ mamānurūpaṁ tapasō balaṁ ca tē parākramaścāstrabalaṁ ca saṁyugē । na tvāṁ samāsādya raṇāvamardē manaḥ śramaṁ gacchati niścitārtham ॥6॥ nihatā kiṅkarāḥ sarvē jambumālī ca rākṣasaḥ। amātyaputrā vīrāśca pañca sēnāgragāminaḥ॥7॥ balāni susamr̥ddhāni sāśvanāgarathāni ca । sahōdarastē dayitaḥ kumārō’kṣaśca sūditaḥ। na tu tēṣvēva mē sārō yastvayyariniṣūdana ॥8॥ idaṁ ca dr̥ṣṭvā nihataṁ mahad balaṁ kapēḥ prabhāvaṁ ca parākramaṁ ca । tvamātmanaścāpi nirīkṣya sāraṁ kuruṣva vēgaṁ svabalānurūpam ॥9॥ balāvamardastvayi saṁnikr̥ṣṭē yathā gatē śāmyati śāntaśatrau । tathā samīkṣyātmabalaṁ paraṁ ca samārabhasvāstrabhr̥tāṁ variṣṭha ॥10॥ na vīra sēnā gaṇaśaścyavanti na vajramādāya viśālasāram । na mārutasyāsti gatipramāṇaṁ na cāgnikalpaḥ karaṇēna hantum ॥11॥ tamēvamarthaṁ prasamīkṣya samyak svakarmasāmyāddhi samāhitātmā । smaraṁśca divyaṁ dhanuṣō’sya vīryaṁ vrajākṣataṁ karma samārabhasva ॥12॥ na khalviyaṁ matiśrēṣṭha yattvāṁ samprēṣayāmyaham । iyaṁ ca rājadharmāṇāṁ kṣatrasya ca matirmatā ॥13॥ nānāśastrēṣu saṅgrāmē vaiśāradyamarindama । avaśyamēva bōddhavyaṁ kāmyaśca vijayō raṇē ॥14॥ tataḥ pitustadvacanaṁ niśamya pradakṣiṇaṁ dakṣasutaprabhāvaḥ। cakāra bhartāramatitvarēṇa raṇāya vīraḥ pratipannabuddhiḥ॥15॥ tatastaiḥ svagaṇairiṣṭairindrajit pratipūjitaḥ। yuddhōddhatakr̥tōtsāhaḥ saṅgrāmaṁ samprapadyata ॥16॥ śrīmān padmaviśālākṣō rākṣasādhipatēḥ sutaḥ। nirjagāma mahātējāḥ samudra iva parvaṇi ॥17॥ sa pakṣirājōpamatulyavēgai- rvyāghraiścaturbhiḥ sa tu tīkṣṇadaṁṣṭraiḥ। rathaṁ samāyuktamasahyavēgaḥ samārurōhēndrajidindrakalpaḥ॥18॥ sa rathī dhanvināṁ śrēṣṭhaḥ śastrajñō’stravidāṁ varaḥ। rathēnābhiyayau kṣipraṁ hanūmānyatra sō’bhavat ॥19॥ sa tasya rathanirghōṣaṁ jyāsvanaṁ kārmukasya ca । niśamya harivīrō’sau samprahr̥ṣṭatarō’bhavat ॥20॥ indrajiccāpamādāya śitaśalyāṁśca sāyakān । hanūmantamabhiprētya jagāma raṇapaṇḍitaḥ॥21॥ tasmiṁstataḥ saṁyati jātaharṣē raṇāya nirgacchati bāṇapāṇau । diśaśca sarvāḥ kaluṣā babhūvu- rmr̥gāśca raudrā bahudhā vinēduḥ॥22॥ samāgatāstatra tu nāgayakṣā maharṣayaścakracarāśca siddhāḥ। nabhaḥ samāvr̥tya ca pakṣisaṅghā vinēduruccaiḥ paramaprahr̥ṣṭāḥ॥23॥ āyāntaṁ sa rathaṁ dr̥ṣṭvā tūrṇamindradhvajaṁ kapiḥ। nanāda ca mahānādaṁ vyavardhata ca vēgavān ॥24॥ indrajit sa rathaṁ divyamāśritaścitrakārmukaḥ। dhanurvisphārayāmāsa taḍidūrjitaniḥsvanam ॥25॥ tataḥ samētāvatitīkṣṇavēgau mahābalau tau raṇanirviśaṅkau । kapiśca rakṣō’dhipatēstanūjaḥ surāsurēndrāviva baddhavairau ॥26॥ sa tasya vīrasya mahārathasya dhanuṣmataḥ saṁyati saṁmatasya । śarapravēgaṁ vyahanatpravr̥ddha- ścacāra mārgē piturapramēyaḥ॥27॥ tataḥ śarānāyatatīkṣṇaśalyān supatriṇaḥ kāñcanacitrapuṅkhān । mumōca vīraḥ paravīrahantā susantatān vajrasamānavēgān ॥28॥ tataḥ sa tatsyandananiḥsvanaṁ ca mr̥daṅgabhērīpaṭahasvanaṁ ca । vikr̥ṣyamāṇasya ca kārmukasya niśamya ghōṣaṁ punarutpapāta ॥29॥ śarāṇāmantarēṣvāśu vyāvartata mahākapiḥ। haristasyābhilakṣyasya mōkṣayam̐llakṣyasaṅgraham ॥30॥ śarāṇāmagratastasya punaḥ samabhivartata । prasārya hastau hanumānutpapātānilātmajaḥ॥31॥ tāvubhau vēgasampannau raṇakarmaviśāradau । sarvabhūtamanōgrāhi cakraturyuddhamuttamam ॥32॥ hanūmatō vēda na rākṣasō’ntaraṁ na mārutistasya mahātmanō’ntaram । parasparaṁ nirviṣahau babhūvatuḥ samētya tau dēvasamānavikramau ॥33॥ tatastu lakṣyē sa vihanyamānē śarēṣvamōghēṣu ca sampatatsu । jagāma cintāṁ mahatīṁ mahātmā samādhisaṁyōgasamāhitātmā ॥34॥ tatō matiṁ rākṣasarājasūnu- ścakāra tasminharivīramukhyē । avadhyatāṁ tasya kapēḥ samīkṣya kathaṁ nigacchēditi nigrahārtham ॥35॥ tataḥ paitāmahaṁ vīraḥ sō’stramastravidāṁ varaḥ। sandadhē sumahātējāstaṁ haripravaraṁ prati ॥36॥ avadhyō’yamiti jñātvā tamastrēṇāstratattvavit । nijagrāha mahābāhuṁ mārutātmajamindrajit ॥37॥ tēna baddhastatō’strēṇa rākṣasēna sa vānaraḥ। abhavannirvicēṣṭaśca papāta ca mahītalē ॥38॥ tatō’tha buddhvā sa tadāstrabandhaṁ prabhōḥ prabhāvādvigatālpavēgaḥ। pitāmahānugrahamātmanaśca vicintayāmāsa haripravīraḥ॥39॥ tataḥ svāyambhuvairmantrairbrahmāstraṁ cābhimantritam । hanūmāṁścintayāmāsa varadānaṁ pitāmahāt ॥40॥ na mē’sya bandhasya ca śaktirasti vimōkṣaṇē lōkagurōḥ prabhāvāt । ityēvamēvaṁvihitō’strabandhō mayā’’tmayōnēranuvartitavyaḥ॥41॥ sa vīryamastrasya kapirvicārya pitāmahānugrahamātmanaśca । vimōkṣaśaktiṁ paricintayitvā pitāmahājñāmanuvartatē sma ॥42॥ astrēṇāpi hi baddhasya bhayaṁ mama na jāyatē । pitāmahamahēndrābhyāṁ rakṣitasyānilēna ca ॥43॥ grahaṇē cāpi rakṣōbhirmahanmē guṇadarśanam । rākṣasēndrēṇa saṁvādastasmādgr̥hṇantu māṁ parē ॥44॥ sa niścitārthaḥ paravīrahantā samīkṣyakārī vinivr̥ttacēṣṭaḥ। paraiḥ prasahyābhigatairnigr̥hya nanāda taistaiḥ paribhartsyamānaḥ॥45॥ tatastē rākṣasā dr̥ṣṭvā viniścēṣṭamarindamam । babandhuḥ śaṇavalkaiśca drumacīraiśca saṁhataiḥ॥46॥ sa rōcayāmāsa paraiśca bandhaṁ prasahya vīrairabhigarhaṇaṁ ca । kautūhalānmāṁ yadi rākṣasēndrō draṣṭuṁ vyavasyēditi niścitārthaḥ॥47॥ sa baddhastēna valkēna vimuktō’strēṇa vīryavān । astrabandhaḥ sa cānyaṁ hi na bandhamanuvartatē ॥48॥ athēndrajittaṁ drumacīrabaddhaṁ vicārya vīraḥ kapisattamaṁ tam । vimuktamastrēṇa jagāma cintā- manyēna baddhō’pyanuvartatē’stram ॥49॥ ahō mahatkarma kr̥taṁ nirarthaṁ na rākṣasairmantragatirvimr̥ṣṭā । punaśca nāstrē vihatē’stramanyat pravartatē saṁśayitāḥ sma sarvē ॥50॥ astrēṇa hanumānmuktō nātmānamavabudhyatē । kr̥ṣyamāṇastu rakṣōbhistaiśca bandhairnipīḍitaḥ॥51॥ hanyamānastataḥ krūrai rākṣasaiḥ kālamuṣṭibhiḥ। samīpaṁ rākṣasēndrasya prākr̥ṣyata sa vānaraḥ॥52॥ athēndrajittaṁ prasamīkṣya mukta- mastrēṇa baddhaṁ drumacīrasūtraiḥ। vyadarśayattatra mahābalaṁ taṁ haripravīraṁ sagaṇāya rājñē ॥53॥ taṁ mattamiva mātaṅgaṁ baddhaṁ kapivarōttamam । rākṣasā rākṣasēndrāya rāvaṇāya nyavēdayan ॥54॥ kō’yaṁ kasya kutō vāpi kiṁ kāryaṁ kō’bhyupāśrayaḥ। iti rākṣasavīrāṇāṁ dr̥ṣṭvā sañjajñirē kathāḥ॥55॥ hanyatāṁ dahyatāṁ vāpi bhakṣyatāmiti cāparē । rākṣasāstatra saṅkruddhāḥ parasparamathābruvan ॥56॥ atītya mārgaṁ sahasā mahātmā sa tatra rakṣō’dhipapādamūlē । dadarśa rājñaḥ paricāravr̥ddhān gr̥haṁ mahāratnavibhūṣitaṁ ca ॥57॥ sa dadarśa mahātējā rāvaṇaḥ kapisattamam । rakṣōbhirvikr̥tākāraiḥ kr̥ṣyamāṇamitastataḥ॥58॥ rākṣasādhipatiṁ cāpi dadarśa kapisattamaḥ। tējōbalasamāyuktaṁ tapantamiva bhāskaram ॥59॥ sa rōṣasaṁvartitatāmradr̥ṣṭi- rdaśānanastaṁ kapimanvavēkṣya । athōpaviṣṭānkulaśīlavr̥ddhān samādiśattaṁ prati mukhyamantrīn ॥60॥ yathākramaṁ taiḥ sa kapiśca pr̥ṣṭaḥ kāryārthamarthasya ca mūlamādau । nivēdayāmāsa harīśvarasya dūtaḥ sakāśādahamāgatō’smi ॥61॥ ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīyē ādikāvyē sundarakāṇḍē aṣṭacatvāriṁśaḥ sargaḥ