atha dvipañcāśaḥ sargaḥ sa tasya vacanaṁ śrutvā vānarasya mahātmanaḥ। ājñāpayadvadhaṁ tasya rāvaṇaḥ krōdhamūrchitaḥ॥1॥ vadhē tasya samājñaptē rāvaṇēna durātmanā । nivēditavatō dautyaṁ nānumēnē vibhīṣaṇaḥ॥2॥ taṁ rakṣō’dhipatiṁ kruddhaṁ tacca kāryamupasthitam । viditvā cintayāmāsa kāryaṁ kāryavidhau sthitaḥ॥3॥ niścitārthastataḥ sāmnā pūjyaṁ śatrujidagrajam । uvāca hitamatyarthaṁ vākyaṁ vākyaviśāradaḥ॥4॥ kṣamasva rōṣaṁ tyaja rākṣasēndra prasīda mē vākyamidaṁ śr̥ṇuṣva । vadhaṁ na kurvanti parāvarajñā dūtasya santō vasudhādhipēndrāḥ॥5॥ rājandharmaviruddhaṁ ca lōkavr̥ttēśca garhitam । tava cāsadr̥śaṁ vīra kapērasya pramāpaṇam ॥6॥ dharmajñaśca kr̥tajñaśca rājadharmaviśāradaḥ। parāvarajñō bhūtānāṁ tvamēva paramārthavit ॥7॥ gr̥hyantē yadi rōṣēṇa tvādr̥śō’pi vicakṣaṇāḥ। tataḥ śāstravipaścittvaṁ śrama ēva hi kēvalam ॥8॥ tasmātprasīda śatrughna rākṣasēndra durāsada । yuktāyuktaṁ viniścitya dūtadaṇḍō vidhīyatām ॥9॥ vibhīṣaṇavacaḥ śrutvā rāvaṇō rākṣasēśvaraḥ। kōpēna  mahatā’’viṣṭō vākyamuttaramabravīt ॥10॥ na pāpānāṁ vadhē pāpaṁ vidyatē śatrusūdana । tasmādimaṁ vadhiṣyāmi vānaraṁ pāpakāriṇam ॥11॥ adharmamūlaṁ bahudōṣayukta- manāryajuṣṭaṁ vacanaṁ niśamya । uvāca vākyaṁ paramārthatattvaṁ vibhīṣaṇō buddhimatāṁ variṣṭhaḥ॥12॥ prasīda laṅkēśvara rākṣasēndra dharmārthatatvaṁ vacanaṁ śr̥ṇuṣva । dūtā na vadhyāḥ samayēṣu rājan sarvēṣu sarvatra vadanti santaḥ॥13॥ asaṁśayaṁ śatrurayaṁ pravr̥ddhaḥ kr̥taṁ hyanēnāpriyamapramēyam । na dūtavadhyāṁ pravadanti santō dūtasya dr̥ṣṭā bahavō hi daṇḍāḥ॥14॥ vairūpyamaṅgēṣu kaśābhighātō mauṇḍyaṁ tathā lakṣaṇasaṁnipātaḥ। ētānhi dūtē pravadanti daṇḍān vadhastu dūtasya na naḥ śrutō’sti ॥15॥ kathaṁ ca dharmārthavinītabuddhiḥ parāvarapratyayaniścitārthaḥ। bhavadvidhaḥ kōpavaśē hi tiṣṭhēt kōpaṁ na gacchanti hi sattvavantaḥ॥16॥ na dharmavādē na ca lōkavr̥ttē na śāstrabuddhigrahaṇēṣu vāpi । vidyēta kaścittava vīra tulya- stvaṁ hyuttamaḥ sarvasurāsurāṇām ॥17॥ parākramōtsāhamanasvināṁ ca surāsurāṇāmapi durjayēna । tvayāpramēyēṇa surēndrasaṅghā jitāśca yuddhēṣvasakr̥nnarēndrāḥ॥18॥ itthaṁvidhasyāmaradaityaśatrōḥ śūrasya vīrasya tavājitasya । kurvanti vīrā manasāpyalīkaṁ prāṇairvimuktā na tu bhōḥ purā tē ॥19॥ na cāpyasya kapērghātē kañcitpaśyāmyahaṁ guṇam । tēṣvayaṁ pātyatāṁ daṇḍō yairayaṁ prēṣitaḥ kapiḥ॥20॥ sādhurvā yadi vāsādhuḥ parairēṣa samarpitaḥ। bruvanparārthaṁ paravānna dūtō vadhamarhati ॥21॥ api cāsminhatē nānyaṁ rājan paśyāmi khēcaram । iha yaḥ punarāgacchētparaṁ pāraṁ mahōdadhēḥ॥22॥ tasmānnāsya vadhē yatnaḥ kāryaḥ parapurañjaya । bhavānsēndrēṣu dēvēṣu yatnamāsthātumarhati ॥23॥ asminvinaṣṭē na hi bhūtamanyaṁ paśyāmi yastau nararājaputrau । yuddhāya yuddhapriyadurvinītā- vudyōjayēd vai bhavatā viruddhau ॥24॥ parākramōtsāhamanasvināṁ ca surāsurāṇāmapi durjayēna । tvayā manōnandana nairr̥tānāṁ yuddhāya nirnāśayituṁ na yuktam ॥25॥ hitāśca śūrāśca samāhitāśca kulēṣu jātāśca mahāguṇēṣu । manasvinaḥ śastrabhr̥tāṁ variṣṭhāḥ kōpapraśastāḥ subhr̥tāśca yōdhāḥ॥26॥ tadēkadēśē na balasya tāvat kēcittavādēśakr̥tō’dya yāntu । tau rājaputrāvupagr̥hya mūḍhau parēṣu tē bhāvayituṁ prabhāvam ॥27॥ niśācarāṇāmadhipō’nujasya vibhīṣaṇasyōttamavākyamiṣṭam । jagrāha buddhyā suralōkaśatru- rmahābalō rākṣasarājamukhyaḥ॥28॥ ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīyē ādikāvyē sundarakāṇḍē dvipañcāśaḥ sargaḥ