atha saptapañcāśaḥ sargaḥ
āplutya ca mahāvēgaḥ pakṣavāniva parvataḥ।
bhujaṅgayakṣagandharvaprabuddhakamalōtpalam ॥1॥
sa candrakumudaṁ ramyaṁ sārkakāraṇḍavaṁ śubham ।
tiṣyaśravaṇakādambamabhraśaivalaśādvalam ॥2॥
punarvasumahāmīnaṁ lōhitāṅgamahāgraham ।
airāvatamahādvīpaṁ svātīhaṁsavilāsitam ॥3॥
vātasaṅghātajālōrmicandrāṁśuśiśirāmbumat ।
hanūmānapariśrāntaḥ pupluvē gaganārṇavam ॥4॥
grasamāna ivākāśaṁ tārādhipamivōllikhan ।
haranniva sanakṣatraṁ gaganaṁ sārkamaṇḍalam ॥5॥
apāramapariśrāntaścāmbudhiṁ samagāhata ।
hanūmānmēghajālāni vikarṣanniva gacchati ॥6॥
pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamāñjiṣṭhakāni ca ।
haritāruṇavarṇāni mahābhrāṇi cakāśirē ॥7॥
praviśannabhrajālāni niṣkramaṁśca punaḥ punaḥ।
pracannaśca prakāśaśca candramā iva dr̥śyatē ॥8॥
vividhābhraghanāpannagōcarō dhavalāmbaraḥ।
dr̥śyādr̥śyatanurvīrastathā candrāyatē’mbarē ॥9॥
tārkṣyāyamāṇō gaganē sa babhau vāyunandanaḥ।
dārayanmēghabr̥ndāni niṣpataṁśca punaḥ punaḥ॥10॥
nadannādēna mahatā mēghasvanamahāsvanaḥ।
pravarānrākṣasān hatvā nāma viśrāvya cātmanaḥ॥11॥
ākulāṁ nagarīṁ kr̥tvā vyathayitvā ca rāvaṇam ।
ardayitvā mahāvīrān vaidēhīmabhivādya ca ॥12॥
ājagāma mahātējāḥ punarmadhyēna sāgaram ।
parvatēndraṁ sunābhaṁ ca samupaspr̥śya vīryavān ॥13॥
jyāmukta iva nārācō mahāvēgō’bhyupāgamat ।
sa kiñcidārāt samprāptaḥ samālōkya mahāgirim ॥14॥
mahēndraṁ mēghasaṅkāśaṁ nanāda sa mahākapiḥ।
sa pūrayāmāsa kapirdiśō daśa samantataḥ॥15॥
nadannādēna mahatā mēghasvanamahāsvanaḥ।
sa taṁ dēśamanuprāptaḥ suhr̥ddharśanalālasaḥ॥16॥
nanāda sumahānādaṁ lāṅgūlaṁ cāpyakampayat ।
tasya nānadyamānasya suparṇācaritē pathi ॥17॥
phalatīvāsya ghōṣēṇa gaganaṁ sārkamaṇḍalam ।
yē tu tatrōttarē kūlē samudrasya mahābalāḥ॥18॥
pūrvaṁ saṁviṣṭhitāśśūrā vāyuputradidr̥kṣavaḥ।
mahatō vāyununnasya tōyadasyēva niḥsvanam ।
śuśruvustē tadā ghōṣamūruvēgaṁ hanūmataḥ॥19॥
tē dīnamanasaḥ sarvē śuśruvuḥ kānanaukasaḥ।
vānarēndrasya nirghōṣaṁ parjanyaninadōpamam ॥20॥
niśamya nadatō nādaṁ vānarāstē samantataḥ।
babhūvurutsukāḥ sarvē suhr̥ddarśanakāṅkṣiṇaḥ॥21॥
jāmbavān sa hariśrēṣṭhaḥ prītisaṁhr̥ṣṭamānasaḥ।
upāmantrya harīnsarvānidaṁ vacanamabravīt ॥22॥
sarvathā kr̥takāryō’sau hanūmānnātra saṁśayaḥ।
na hyasyākr̥takāryasya nāda ēvaṁvidhō bhavēt ॥23॥
tasya bāhūruvēgaṁ ca ninādaṁ ca mahātmanaḥ।
niśamya harayō hr̥ṣṭāḥ samutpēturyatastataḥ॥24॥
tē nagāgrānnagāgrāṇi śikharācchikharāṇi ca ।
prahr̥ṣṭāḥ samapadyanta hanūmantaṁ didr̥kṣavaḥ॥25॥
tē prītāḥ pādapāgrēṣu gr̥hya śākhāmavasthitāḥ।
vāsāṁsi ca prakāśāni samāvidhyanta vānarāḥ॥26॥
girigahvarasaṁlīnō yathā garjati mārutaḥ।
ēvaṁ jagarja balavān hanumānmārutātmajaḥ॥27॥
tamabhraghanasaṅkāśamāpatantaṁ mahākapim ।
dr̥ṣṭvā tē vānarāḥ sarvē tasthuḥ prāñjalayastadā ॥28॥
tatastu vēgavān vīrō girērgirinibhaḥ kapiḥ।
nipapāta girēstasya śikharē pādapākulē ॥29॥
harṣēṇāpūryamāṇō’sau ramyē parvatanirjharē ।
chinnapakṣa ivā’kāśātpapāta dharaṇīdharaḥ॥30॥
tatastē prītamanasaḥ sarvē vānarapuṅgavāḥ।
hanūmantaṁ mahātmānaṁ parivāryōpatasthirē ॥31॥
parivārya ca tē sarvē parāṁ prītimupāgatāḥ।
prahr̥ṣṭavadanāḥ sarvē tamāgatamupāgaman ॥32॥
upāyanāni cādāya mūlāni ca phalāni ca ।
pratyarcayanhariśrēṣṭhaṁ harayō mārutātmajam ॥33॥
vinēdurmuditāḥ kēcit kēcit kilakilāṁ tathā ।
hr̥ṣṭāḥ pādapaśākhāśca āninyurvānararṣabhāḥ॥34॥
hanūmāṁstu gurūnvr̥ddhāñjāmbavatpramukhāṁstadā ।
kumāramaṅgadaṁ caiva sō’vandata mahākapiḥ॥35॥
sa tābhyāṁ pūjitaḥ pūjyaḥ kapibhiśca prasāditaḥ।
dr̥ṣṭā dēvīti vikrāntaḥ saṅkṣēpēṇa nyavēdayat ॥36॥
niṣasāda ca hastēna gr̥hītvā vālinaḥ sutam ।
ramaṇīyē vanōddēśē mahēndrasya girēstadā ॥37॥
hanūmānabravīt pr̥ṣṭastadā tānvānararṣabhān ।
aśōkavanikāsaṁsthā dr̥ṣṭā sā janakātmajā ॥38॥
rakṣyamāṇā sughōrābhī rākṣasībhiraninditā ।
ēkavēṇīdharā bālā rāmadarśanalālasā ॥39॥
upavāsapariśrāntā malinā jaṭilā kr̥śā ।
tatō dr̥ṣṭēti vacanaṁ mahārthamamr̥tōpamam ॥40॥
niśamya mārutēḥ sarvē muditā vānarā bhavan ।
kṣvēḍantyanyē nadantyanyē garjantyanyē mahābalāḥ॥41॥
cakruḥ kilakilāmanyē pratigarjanti cāparē ।
kēciducchritalāṅgūlāḥ prahr̥ṣṭāḥ kapikuñjarāḥ॥42॥
āyatāñcitadīrghāṇi lāṅgūlāni pravivyadhuḥ।
aparē tu hanūmantaṁ śrīmantaṁ vānarōttamam ॥43॥
āplutya giriśr̥ṅgēṣu saṁspr̥śanti sma harṣitāḥ।
uktavākyaṁ hanūmantamaṅgadastu tadābravīt ॥44॥
sarvēṣāṁ harivīrāṇāṁ madhyē vācamanuttamām ।
sattvē vīryē na tē kaścitsamō vānara vidyatē ॥45॥
yadavaplutya vistīrṇaṁ sāgaraṁ punarāgataḥ।
jīvitasya pradātā nastvamēkō vānarōttama ॥46॥
tvatprasādāt samēṣyāmaḥ siddhārthā rāghavēṇa ha ।
ahō svāmini tē bhaktirahō vīryamahō dhr̥tiḥ॥47॥
diṣṭyā dr̥ṣṭā tvayā dēvī rāmapatnī yaśasvinī ।
diṣṭyā tyakṣyati kākutsthaḥ śōkaṁ sītā viyōgajam ॥48॥
tatō’ṅgadaṁ hanūmantaṁ jāmbavantaṁ ca vānarāḥ।
parivārya pramuditā bhējirē vipulāḥ śilāḥ॥49॥
upaviṣṭā girēstasya śilāsu vipulāsu tē ।
śrōtukāmāḥ samudrasya laṅghanaṁ vānarōttamāḥ॥50॥
darśanaṁ cāpi laṅkāyāḥ sītāyā rāvaṇasya ca ।
tasthuḥ prāñjalayaḥ sarvē hanūmadvadanōnmukhāḥ॥51॥
tasthau tatrāṅgadaḥ śrīmānvānarairbahubhirvr̥taḥ।
upāsyamānō vibudhairdivi dēvapatiryathā ॥52॥
hanūmatā kīrtimatā yaśasvinā
	tathāṅgadēnāṅgadanaddhabāhunā ।
mudā tadādhyāsitamunnataṁ mahan
	mahīdharāgraṁ jvalitaṁ śriyābhavat ॥53॥
ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīyē ādikāvyē sundarakāṇḍē saptapañcāśaḥ sargaḥ