atha triṣaṣṭitamaḥ sargaḥ tatō mūrdhnā nipatitaṁ vānaraṁ vānararṣabhaḥ। dr̥ṣṭvaivōdvignahr̥dayō vākyamētaduvāca ha ॥1॥ uttiṣṭhōttiṣṭha kasmāttvaṁ pādayōḥ patitō mama । abhayaṁ tē pradāsyāmi satyamēvābhidhīyatām ॥2॥ kiṁ sambhramāddhitaṁ kr̥tsraṁ brūhi yad baktumarhasi । kaccinmadhuvanē svasti śrōtumicchāmi vānara ॥3॥ sa samāśvāsitastēna sugrīvēṇa mahātmanā । utthāya sa mahāprājñō vākyaṁ dadhimukhō’bravīt ॥4॥ naivarkṣarajasā rājanna tvayā na ca vālinā । vanaṁ nisr̥ṣṭapūrvaṁ tē nāśitaṁ tattu vānaraiḥ॥5॥ nyavārayamahaṁ sarvān sahaibhirvanacāribhiḥ। acintayitvā māṁ hr̥ṣṭā bhakṣayanti pibanti ca ॥6॥ ēbhiḥ pradharṣaṇāyāṁ ca vāritaṁ vanapālakaiḥ। māmapyacintayan dēva bhakṣayanti vanaukasaḥ॥7॥ śiṣṭamatrāpavidhyanti bhakṣayanti tathāparē । nivāryamāṇāstē sarvē bhrukuṭiṁ darśayanti hi ॥8॥ imē hi saṁrabdhatarāstadā taiḥ sampradharṣitāḥ। nivāryantē vanāttasmātkruddhairvānarapuṅgavaiḥ॥9॥ tatastairbahubhirvīrairvānarairvānararṣabhāḥ। saṁraktanayanaiḥ krōdhāddharayaḥ sampradharṣitāḥ॥10॥ pāṇibhirnihatāḥ kēcitkēcijjānubhirāhatāḥ। prakr̥ṣṭāśca tadā kāmaṁ dēvamārgaṁ ca darśitāḥ॥11॥ ēvamētē hatāḥ śūrāstvayi tiṣṭhati bhartari । kr̥tsnaṁ madhuvanaṁ caiva prakāmaṁ taiśca bhakṣyatē ॥12॥ ēvaṁ vijñāpyamānaṁ taṁ sugrīvaṁ vānararṣabham । apr̥cchattaṁ mahāprājñō lakṣmaṇaḥ paravīrahā ॥13॥ kimayaṁ vānarō rājanvanapaḥ pratyupasthitaḥ। kiṁ cārthamabhinirdiśya duḥkhitō vākyamabravīt ॥14॥ ēvamuktastu sugrīvō lakṣmaṇēna mahātmanā । lakṣmaṇaṁ pratyuvācēdaṁ vākyaṁ vākyaviśāradaḥ॥15॥ ārya lakṣmaṇa samprāha vīrō dadhimukhaḥ kapiḥ। aṅgadapramukhairvīrairbhakṣitaṁ madhu vānaraiḥ॥16॥ naiṣāmakr̥takāryāṇāmīdr̥śaḥ syād vyatikramaḥ। vanaṁ yadabhipannāstē sādhitaṁ karma tad dhruvam ॥17॥ vārayantō bhr̥śaṁ prāptāḥ pālā jānubhirāhatāḥ। tathā na gaṇitaścāyaṁ kapirdadhimukhō balī ॥18॥ patirmama vanasyāyamasmābhiḥ sthāpitaḥ svayam । dr̥ṣṭā dēvī na sandēhō na cānyēna hanūmatā ॥19॥ na hyanyaḥ sādhanē hētuḥ karmaṇō’sya hanūmataḥ। kāryasiddhirhanumati matiśca haripuṅgavē ॥20॥ vyavasāyaśca vīryaṁ ca śrutaṁ cāpi pratiṣṭhitam । jāmbavānyatra nētā syādaṅgadaśca mahābalaḥ॥21॥ hanūmāṁścāpyadhiṣṭhātā na tatra gatiranyathā । aṅgadapramukhairvīrairhataṁ madhuvanaṁ kila ॥22॥ vicitya dakṣiṇāmāśāmāgatairharipuṅgavaiḥ। āgataiścāpradhr̥ṣyaṁ taddhataṁ madhuvanaṁ hi taiḥ॥23॥ dharṣitaṁ ca vanaṁ kr̥tsnamupayuktaṁ tu vānaraiḥ। pātitā vanapālāstē tadā jānubhirāhatāḥ॥24॥ ētadarthamayaṁ prāptō vaktuṁ madhuravāgiha । nāmnā dadhimukhō nāma hariḥ prakhyātavikramaḥ॥25॥ dr̥ṣṭā sītā mahābāhō saumitrē paśya tattvataḥ। abhigamya yathā sarvē pibanti madhu vānarāḥ॥26॥ na cāpyadr̥ṣṭvā vaidēhīṁ viśrutāḥ puruṣarṣabha । vanaṁ dattavaraṁ divyaṁ dharṣayēyurvanaukasaḥ॥27॥ tataḥ prahr̥ṣṭō dharmātmā lakṣmaṇaḥ saharāghavaḥ। śrutvā karṇasukhāṁ vāṇīṁ sugrīvavadanāccyutām ॥28॥ prāhr̥ṣyata bhr̥śaṁ rāmō lakṣmaṇaśca mahāyaśāḥ। śrutvā dadhimukhasyaivaṁ sugrīvastu prahr̥ṣya ca ॥29॥ vanapālaṁ punarvākyaṁ sugrīvaḥ pratyabhāṣata । prītō’smi sō’haṁ yadbhuktaṁ vanaṁ taiḥ kr̥takarmabhiḥ॥30॥ dharṣitaṁ marṣaṇīyaṁ ca cēṣṭitaṁ kr̥takarmaṇām । gaccha śīghraṁ madhuvanaṁ saṁrakṣasva tvamēva hi । śīghraṁ prēṣaya sarvāṁstān hanūmatpramukhān kapīn ॥31॥ icchāmi śīghraṁ hanumatpradhānā nśākhāmr̥gāṁstānmr̥garājadarpān । praṣṭuṁ kr̥tārthānsaha rāghavābhyāṁ śrōtuṁ ca sītādhigamē prayatnam ॥32॥ prītisphītākṣau samprahr̥ṣṭau kumārau dr̥ṣṭvā siddhārthau vānarāṇāṁ ca rājā । aṅgaiḥ prahr̥ṣṭaiḥ kāryasiddhiṁ viditvā bāhvōrāsannāmatimātraṁ nananda ॥33॥ ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīyē ādikāvyē sundarakāṇḍē triṣaṣṭitamaḥ sargaḥ