atha saptaṣaṣṭitamaḥ sargaḥ
ēvamuktastu hanumānrāghavēṇa mahātmanā ।
sītāyā bhāṣitaṁ sarvaṁ nyavēdayata rāghavē ॥1॥
idamuktavatī dēvī jānakī puruṣarṣabha ।
pūrvavr̥ttamabhijñānaṁ citrakūṭē yathātatham ॥2॥
sukhasuptā tvayā sārdhaṁ jānakī pūrvamutthitā ।
vāyasaḥ sahasōtpatya vidadāra stanāntaram ॥3॥
paryāyēṇa ca suptastvaṁ dēvyaṅkē bharatāgraja ।
punaśca kila pakṣī sa dēvyā janayati vyathā ॥4॥
tataḥ punarupāgamya vidadāra bhr̥śaṁ kila ।
tatastvaṁ bōdhitastasyāḥ śōṇitēna samukṣitaḥ॥5॥
vāyasēna ca tēnaivaṁ satataṁ bādhyamānayā ।
bōdhitaḥ kila dēvyā tvaṁ sukhasuptaḥ parantapa ॥6॥
tāṁ ca dr̥ṣṭvā mahābāhō dāritāṁ ca stanāntarē ।
āśīviṣa iva kruddhastatō vākyaṁ tvamūcivān ॥7॥
nakhāgraiḥ kēna tē bhīru dāritaṁ vai stanāntaram ।
kaḥ krīḍati sarōṣēṇa pañcavaktrēṇa bhōginā ॥8॥
nirīkṣamāṇaḥ sahasā vāyasaṁ samudaikṣathāḥ।
nakhaiḥ sarudhiraistīkṣṇaistāmēvābhimukhaṁ sthitam ॥9॥
sutaḥ kila sa śakrasya vāyasaḥ patatāṁ varaḥ।
dharāntaragataḥ śīghraṁ pavanasya gatau samaḥ॥10॥
tatastasminmahābāhō kōpasaṁvartitēkṣaṇaḥ।
vāyasē tvaṁ vyadhāḥ krūrāṁ matiṁ matimatāṁ vara ॥11॥
sa darbhasaṁstarādgr̥hya brahmāstrēṇanyayōjayaḥ।
sa dīpta iva kālāgnirjajvālābhimukhaṁ khagam ॥12॥
sa tvaṁ pradīptaṁ cikṣēpa darbhaṁ taṁ vāyasaṁ prati ।
tatastu vāyasaṁ dīptaḥ sa darbhō’nujagāma ha ॥13॥
bhītaiśca samparityaktaḥ suraiḥ sarvaiśca vāyasaḥ।
trīm̐llōkānsamparikramya trātāraṁ nādhigacchati ॥14॥
punarapyāgatastatra tvatsakāśamarindama ।
tvaṁ taṁ nipatitaṁ bhūmau śaraṇyaḥ śaraṇāgatam ॥15॥
vadhārhamapi kākutstha kr̥payā paripālayaḥ।
mōghamastraṁ na śakyaṁ tu kartumityēva rāghava ॥16॥
bhavāṁstasyākṣi kākasya hinasti sma sa dakṣiṇam ।
rāma tvāṁ sa namaskr̥tya rājñō daśarathasya ca ॥17॥
visr̥ṣṭastu tadā kākaḥ pratipēdē svamālayam ।
ēvamastravidāṁ śrēṣṭhaḥ sattvavāñchīlavānapi ॥18॥
kimarthamastraṁ rakṣaḥsu na yōjayasi rāghava ।
na dānavā na gandharvā nāsurā na marudgaṇāḥ॥19॥
tava rāma raṇē śaktāstathā  pratisamāsitum ।
tava vīryavataḥ kaccinmayi yadyasti sambhramaḥ॥20॥
kṣipraṁ suniśitairbārṇaihanyatāṁ yudhi rāvaṇaḥ।
bhrāturādēśamājñāya lakṣmaṇō vā parantapaḥ॥21॥
sa kimarthaṁ naravarō na māṁ rakṣati rāghavaḥ।
śaktau tau puruṣavyāghrau vāyvagnisamatējasau ॥22॥
surāṇāmapi durdharṣau kimarthaṁ māmupēkṣataḥ।
mamaiva duṣkr̥taṁ kiñcinmahadasti na saṁśayaḥ॥23॥
samarthau sahitau yanmāṁ na rakṣētē parantapau ।
vaidēhyā vacanaṁ śrutvā karuṇaṁ sādhubhāṣitam ॥24॥
punarapyahamāryāṁ tāmidaṁ vacanamabruvam ।
tvacchōkavimukhō rāmō dēvi satyēna tē śapē ॥25॥
rāmē duḥkhābhibhūtē ca lakṣmaṇaḥ paritapyatē ।
kathañcidbhavatī dr̥ṣṭā na kālaḥ pariśōcitum ॥26॥
asmin muhūrtē duḥkhānāmantaṁ drakṣyasi bhāmini ।
tāvubhau naraśārdūlau rājaputrau parantapau ॥27॥
tvaddarśanakr̥tōtsāhau laṅkāṁ bhasmīkariṣyataḥ।
hatvā ca samarē raudraṁ rāvaṇaṁ sahabāndhavam ॥28॥
rāghavastvāṁ varārōhē svapurīṁ nayitā dhruvam ।
yattu rāmō vijānīyādabhijñānamaninditē ॥29॥
prītisañjananaṁ tasya pradātuṁ tattvamarhasi ।
sābhivīkṣya diśaḥ sarvā vēṇyudgrathanamuttamam ॥30॥
muktvā vastrāddadau mahyaṁ maṇimētaṁ mahābala ।
pratigr̥hya maṇiṁ dōrbhyāṁ tava hētō raghupriya ॥31॥
śirasā sampraṇamyaināmahamāgamanē tvarē ।
gamanē ca kr̥tōtsāhamavēkṣya varavarṇinī ॥32॥
vivardhamānaṁ ca hi māmuvāca janakātmajā ।
aśrupūrṇamukhī dīnā bāṣpagadgadabhāṣiṇī ॥33॥
mamōtpatanasambhrāntā śōkavēgasamāhatā ।
māmuvāca tataḥ sītā sabhāgyō’si mahākapē ॥34॥
yad drakṣyasi mahābāhuṁ rāmaṁ kamalalōcanam ।
lakṣmaṇaṁ ca mahābāhuṁ dēvaraṁ mē yaśasvinam ॥35॥
sītayāpyēvamuktō’hamabruvaṁ maithilīṁ tathā ।
pr̥ṣṭamārōha mē dēvi kṣipraṁ janakanandini ॥36॥
yāvattē darśayāmyadya sasugrīvaṁ salakṣmaṇam ।
rāghavaṁ ca mahābhāgē bhartāramasitēkṣaṇē ॥37॥
sābravīnmāṁ tatō dēvī naiṣa dharmō mahākapē ।
yattē pr̥ṣṭaṁ siṣēvē’haṁ svavaśā haripuṅgava ॥38॥
purā ca yadahaṁ vīra spr̥ṣṭā gātrēṣu rakṣasā ।
tatrāhaṁ kiṁ kariṣyāmi kālēnōpanipīḍitā ॥39॥
gaccha tvaṁ kapiśārdūla yatra tau nr̥patēḥ sutau ।
ityēvaṁ sā samābhāṣya bhūyaḥ sandēṣṭumāsthitā ॥40॥
hanumansiṁhasaṅkāśau tāvubhau rāmalakṣmaṇau ।
sugrīvaṁ ca sahāmātyaṁ sarvānbrūyā anāmayam ॥41॥
yathā ca sa mahābāhurmāṁ tārayati rāghavaḥ।
asmādduḥkhāmbusaṁrōdhāt tat tvamākhyātumarhasi ॥42॥
imaṁ ca tīvraṁ mama śōkavēgaṁ
	rakṣōbhirēbhiḥ paribhartsanaṁ ca ।
brūyāstu rāmasya gataḥ samīpaṁ
	śivaśca tē’dhvāstu haripravīra ॥43॥
ētattavāryā nr̥pa saṁyatā sā
	sītā vacaḥ prāha viṣādapūrvam ।
ētacca buddhvā gaditaṁ yathā tvaṁ
	śraddhatsva sītāṁ kuśalāṁ samagrām ॥44॥
ityārṣē śrīmadrāmāyaṇē vālmīkīyē ādikāvyē sundarakāṇḍē saptaṣaṣṭitamaḥ sargaḥ